Dejojot bērns veido savu personību, iegūst draugus un mācās būt un strādāt komandā. Deja disciplinē un priecē. Deja ir vesels piedzīvojums, kam seko gandarījums par katru iemācīto deju soli un visbeidzot par skatītāju aplausiem.

Deju nodarbības attīsta muzikalitāti, ritma sajūtu, kustības koordināciju un spēju pārvaldīt savu ķermeni. Caur deju pamazām attīstās ķermeņa izturība, spēks, koordinācija un lokanība, kas garantē skaista un harmoniski attīstīta auguma veidošanos.

Bērns var sākt dejot no tā laika, kad sāk iet bērnudārzā vai dažreiz pat agrāk, kad ir iepazinis savus mazo pasauli – ģimeni. Kad sācis iepazīties ar saviem rotaļlaukuma biedriem, kad iepazinies ar bērnudārza mazajiem kolēģīšiem un ir sadraudzējies ar viņiem, tad var sākt bērnu iepazīstināt ar dejas pamatiem, mūziku un ritmu. Palēnām veicot dažādus ritmiskos vingrinājumus, lai bērns saprastu un justu mūziku un tās daļas.

            

Tā nu palēnām no ritmiskiem vingrinājumiem līdz noteiktām tematiskām dejiņām, kur bērns var izpausties un veicināt savas emocijas attiecīgajam tēlam. Kā arī ļauties bērna fantāzijai, ļaut muzikāli izdejot pašam savu stāstu, ideju un tēlu, kas šajā gadījumā ir improvizācija. Tas bērnam attīsta savu domāšanu, radošumu un ķermeņa iepazīšanu.

   

Kad bērns ir iepazinies ar savu dejas ķermeni, var dot palēnām lielāku slodzi, kas ir špagatu stiepšana, muguras stiepšanu tiltiņā u.c., kā arī klasiskās dejas pamatus, kur iepazīst kāju un roku pozīcijas, dažādas ķermeņa pozas. Tad jau arī bērns ir spējīgs iepazīt klasiskās dejas pamatlikumus, kas veicina koordināciju, stāju, lokanību un izstieptību.

        

Bērnam, savienojot visus ritma vingrinājumus, tematiskās dejas, improvizācijas, klasiskās dejas pamatus, stiepšanos, ir diezgan liela slodze, taču tas bērnu disciplinē un liek saprast, cik vispārīgs un cik spējīgs ir viņu ķermenis, lai sagatavotu viņus uz patiesi labām, kvalitatīvām dejām, kā arī, kas var noderēt ikdienā, kā stājas uzlabošanos, koordinācijas uzlabošanos, parādās radošums, strādā fantāzija, muzikālās dzirdes uzlabošanu, ritmiskums un ķermeņa eksistence. Bērns tad spēj būt domājošāks par to, kas viņš ir un ko viņš spēj, precīzāk, ir radošs, kas var attiekties ne tikai uz deju, bet arī citām sadzīviskām lietām.

Bieži dzirdēts savu audzēkņu starpā runājam, ka viņiem visas skolas un bērnudārza dienas ir aizņemtas ar pulciņiem. Nav diena, kad kaut kur nebūtu jāiet pēc bērnudārza vai skolas: dejošana, mūzikas skola, sports, dziedāšana, zīmēšanas vai veidošanas pulciņš u.t.t..

 

Bērnam papildus nodarbības bērnudārzam un skolai saprātīgā daudzuma ir ļoti vēlamas. Tās ceļ bērna pašapziņu, palīdz apgūt socializācijas prasmes, attīsta spējas plānot savu laiku, bet galvenais attīsta bērna īpašās spējas un talantus.

Cik bērnam ārpus bērnudārza, ārpusskolas nodarbības būtu vēlamas, lai viņš nebūtu noguris un izsmelts gan fiziski, gan garīgi?

Uz šo jautājumu precīzi un īsi atbildējusi psiholoģijas speciāliste I. Tunne. *„Ja tas ir kāds pulciņš vai sports, tad parasti nodarbības ir apmēram divas līdz piecas reizes nedēļā. Ja divas reizes, tad varētu būt vēl kādas nodarbības, bet bērnam noteikti jāatstāj arī kāds brīvs vakars,” iesaka psiholoģijas speciāliste I. Tunne. „Noteikti jāieklausās bērnā un, ja viņš jūtas noguris, tad vecāku pašu nerealizētās vēlmes caur savu bērnu nevajadzētu īstenot. Ir bērni, kas spēj izturēt lielu fizisku slodzi (piemēram, sangviniķi) un bērni, kuri ātrāk nogurst (piemēram, melanholiķi). Tas būtu jāņem vērā arī, izvēloties darbības veidu — dejošana, hokejs, zīmēšana vai klavierspēle.” *

   

Protams, katru bērnu vajadzētu skatīt individuāli, jo kas gan, ja ne paši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu! Ir bērni, kuri var visu dienu aktīvi piedalīties visās aktivitātēs, ko piedāvā skola, bērnudārzs un pulciņi, bet ir kuriem vairāk būtu jākoncentrējas uz vienu ārpus skolas aktivitāti. Tāpēc mēs visi varam tiekties pēc ideāla kultūrā, mākslā, lai kāda tā būtu – deja, mūzika, tēlotāja māksla, lai kādā statusā – ka dejotājs, skatītājs, cienītājs.

(Ballet Dancers by Edgar Degas)

Priecāsimies jūs redzēt mūsu deju grupas HOPĀ pulkā jau no mazām dienām!

 

* Raksts publicēts 16. aug 2010 06:30, citēts no “Mammām un tētiem.lv”, http://www.mammamuntetiem.lv/articles/14…